Knuts Skujenieks piedzimst Rīgā, rakstnieka Emīla un aktrises Marijas ģimenē.

  Mirst rakstnieka māte Marija Zauerhāgena.  

Knuts ar brāli Leonu nonāk pie vecvecākiem Jura un Annas Skujeniekiem Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā esošajās Mūru dzirnavās.

Knuts uzsāk mācības Mūru pamatskolā.

Kara laikā Knuta tēvs pamet Latviju, dodas emigrācijā uz ASV. Aiziet postā Mūru dzirnavas.

Knuts turpina mācības Mežvidu skolā Taurkalnes pagastā.

Knuts iestājas Jaunjelgavas vidusskolā. Sāk rakstīt dzeju un piedzīvo pirmo publikāciju.

Mātesmāsa Zenta Lūse savā apgādībā uzņem abus brāļus. Knuts turpina mācības Rīgas 2. vidusskolā. Paralēli oriģināldzejas tapšanai rakstnieks pievēršas arī atdzejojumiem.

Knuts absolvē vidusskolu, iestājas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.

Knuts izstājas no LVU un uzsāk studijas Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Tur studiju laikā Knuts sastopas ar daudziem laikabiedriem – sākot ar Vizmu Belševicu, beidzot ar Borisu Pasternaku.

13. martā Knuts iepazīstas ar Intu Bleieri.

Mirst rakstnieka vecāmāte Anna.

Rakstnieks pabeidz Literatūras institūtu. 12. augustā Knuts apprecas ar Intu un pārceļas dzīvot uz Salaspili. Par ģimenes pirmo mājvietu kļūst dārznieka namiņš Salaspils Botāniskā dārza teritorijā.

Aprīlī rakstnieks tiek apcietināts, apsūdzēts un notiesāts uz 7 gadiem ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR. Notiesāšana ir absolūti nepamatota – tās motīvi ir politiski.

Atrodoties lēģerī, rakstnieks atsāk literāru darbu. Laikā starp 1963. un 1969. gadu Knuts saraksta aptuveni 800 dzejoļu, kurus padomju laikā nebija iespējams publicēt. Ceturtā daļa no ieslodzījuma laikā sarakstītās dzejas tika vienkopus izdota krājumā „Sēkla sniegā” 1990. gadā.

Kopš 1963. gada Inta ar rakstāmmašīnu sāk metodiski pārrakstīt Knuta dzeju. Turpmākajos gados no lēģera sūtītie dzejoļi tika pārdrukāti vismaz piecos eksemplāros, lai nodrošinātu to saglabāšanu. Vēlāk dzeja neoficiāli izplatījās dažādos lasītāju lokos. Lai gan Knutam bija lemts debitēt tikai 1978. gadā, jaunākie dzejnieki jau kopš 70. gadu sākuma Skujenieku uzskatīja par vienu no tālaika lielākajām literārajām ietekmēm.

Mirst rakstnieka tēvs Emīls un vectēvs Juris. Emīls Skujenieks tiek apglabāts ASV, Ohaio štatā.

Ievērojami mainās LPSR Rakstnieku savienības sastāvs, dogmatiskiem un ideoloģiskiem autoriem nonākot fonā vai kļūstot mazsvarīgākiem, savukārt progresīvi domājošajiem rakstnieka laikabiedriem ieņemot nozīmīgākas pozīcijas. Knuta Skujenieka dzeja tiek apspriesta divās sēdēs, 1965. un 1968. gadā.

Lēģerī pavadīto gadu laikā rakstniekam izdodas veiksmīgi saglabāt teju vai visus ar rakstniecību saistītos priekšmetus, zaudējot vien atsevišķas vēstules. Tiek konfiscēts arī populārais Knuta portrets.

Knuta Skujenieka lieta bija zināma arī ārpus PSRS, tādēļ Amnesty International interesējās par rakstnieka likteni. Tam gan bija maza nozīme, un rakstnieks uz šo epizodi atskatās ar ironiju.

Rakstnieks atgriežas Latvijā. Par dzīvesvietu kļūst nams Dārza ielā Salaspilī. Knuts turpina aktīvu oriģināldzejas un atdzejas darbu.

Tiek publicēta pirmā Knuta Skujenieka atdzejotā grāmata – L. Ukrainkas „Pērkona māsa”.

Ar Rakstnieku savienības atbalstu Knuts mēģina izdot pirmo oriģināldzejas krājumu, taču mēģinājums ir neveiksmīgs. No iesniegtā manuskriptu apjoma par derīgu vai publicējamu uzskatīja labākajā gadījumā ceturto daļu sagatavotās dzejas.

Piedzimst Knuta un Intas dēls Jānis. Tiek publicēti vēl divi būtiski atdzejojumi – F. Garsijas Lorkas “Kliedziens” un O. Župančiča “Bezmiegs”.

Rakstnieks tiek uzņemts Rakstnieku savienībā. Tiek izdots atdzejotais D.Maksimovičas „Es prasu žēlastību”.

Piedzimst Knuta un Intas meita Māra.

Tiek izdotas atdzejotās grāmatas – A. Šopova „Ugunsmīlestība” un N. Giljēna „Sensemaijā”.

Knuta Skujenieka dzeja tiek kritizēta – īpaši pret rakstnieku vēršas LKP CK ideoloģiskais sekretārs A. Drīzulis un A. Grigulis.

Tiek izdoti G. Mistrāles „Vīnaspiede” un J. Rica „Liecinājumi”.

Gada nogalē tiek izdots Knuta pirmais dzejas krājums „Lirika un balsis”. Rakstnieks iegūst Dzejas dienu balvu.

Knuts piedalās Daugavas svētku organizēšanā Doles salā. Šis notikums faktiski pārtop par tautas manifestāciju.

Tiek izdots pirmais krājums atdzejoto tautasdziesmu sērijā – „Tilts pār Artu. Grieķu tautasdziesmas”.

Tiek izdots G. Frēdinga „Ģitāra un ermoņika”.

Tiek izdots otrais krājums atdzejoto tautasdziesmu sērijā – „Ābelīte. Poļu tautasdziesmas”.

Knuts aktīvi piedalās Krišjāņa Barona jubilejas pasākumos. Rakstnieks ierosina, nodibina un īslaicīgi vada Folkloras padomi Rakstnieku savienībā.

Uldis Stabulnieks saraksta vienu no atpazīstamākajām dziesmām ar Knuta Skujenieka vārdiem – „Mēmele”. Knuta dzeju komponists mūzikā izmantojis vairākkārt, jau kopš 70. gadu sākuma, kad sarakstīja vienu no pirmajām latviešu blūza dziesmām „Miglas blūzs”.

Knuts saņem Dzejas dienu balvu un Andreja Upīša vārdbalvu. Mirst mātesmāsa Zenta.

Publicēts rakstnieka otrais dzejas krājums „Iesien baltā lakatiņā”.  

Sērijā „Rakstnieki par literatūru” iznāk publicistisko rakstu krājums „Paša austs krekls”, tiek publicēts arī trešais atdzejoto tautasdziesmu krājums „Zeme cēla zāli. Leišu tautasdziesmas”. Abas grāmatas saņem LPSR Preses komitejas konkursa pirmās pakāpes diplomu.

Rakstnieks tiek oficiāli reabilitēts. Knuts saņem LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu. 25. martā piedalās simboliskā akcijā – karoga nomaiņā Rīgas pils Svēta gara tornī. Kopā ar dzejnieku Uldi Bērziņu un ansambli “Dutch Baltica” Knuts apceļo vairākas Rietumeiropas valstis. Rakstnieks kļūst par P.E.N. kluba biedru.

Pēc 20 gadu ilgas gaidīšanas tiek publicēta lēģera laikā tapusī dzeja – izdots krājums „Sēkla sniegā”.

Krājums „Sēkla sniegā” kļūst par pirmo Knuta Skujenieka grāmatu, kas tiek pārtulkota svešvalodā. Zviedriski to atdzejo Juris Kronbergs.

Rakstnieks kļūst ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Latvijas P.E.N. klubs tiek pārcelts no Stokholmas uz Rīgu; Knuts Skujenieks kļūst par kluba valdes priekšsēdi. Tiek izdota pirmā krājumos neiekļautās dzejas izlase-miniatūrizdevums “Kā putu zīmes”.

Rakstnieks oficiāli iegūst politiski represētās personas statusu; pensionējas invaliditātes dēļ. Top dzejas cikls ar tā saucamajiem Īslandes dzejoļiem. Tiek izdota nākamā dzejas izlase “Mūžīgs pusmēness”, kurā apvienota gan iepriekš publicēta, gan nepublicēta dzeja. Druskininku festivālā Lietuvā rakstnieks saņem Jātvingu prēmiju.

Knuts Skujenieks kļūst par Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandoru. Tiek publicēts Skandināvijas viduslaiku balāžu krājums „Arfas vara”. Ukraiņu valodā publicēta izlase „Nasiņņa v sņihu” („Sēkla sniegā”). Izdota dzejas izlase “Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm” – faksimilizdevums ar dzeju Knuta Skujenieka rokrakstā.

Knuts Skujenieks kļūst par Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Prāgas Kārļa universitātes Baltistikas pulciņš ievēl rakstnieku par savu goda biedru.

Apgāds „Zvaigzne ABC” uzsāk populāro sēriju „Vajadzīga grāmata” – par vienu no pirmajiem sērijas izdevumiem kļūst Knuta Skujenieka sakārtotā dzejas izlase „Līdz kailai rokai”.

Apgāda „Likteņstāsti” sērijā tiek izdota grāmata „Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā”.

Tiek publicēts K.M.Belmana „Dziesmas, vīns un mazā nāve” un Knuta Skujenieka mīlas dzejoļu izlase “Parkā par solu”.

Rakstnieks kļūst par Norvēģu Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieku.

Knuts Skujenieks un Vizma Belševica Vesterosā, Zviedrijā saņem Tomasa Trānstrēmera balvu.  

Mirst rakstnieka brālis Leons.  

Rakstnieks kļūst par Lietuvas Dižkunga Ģedimina ordeņa virsnieku un Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku. Salaspils kultūras nams “Enerģētiķis” uzsāk Knuta dienas tradīciju.Tiek izdotas B. Andersena “Svantes dziesmas”. Knuta un Intas meita Māra ar izcilību absolvē Einhovenas Dizaina akadēmiju un paliek strādāt Nīderlandē.

Rakstnieks kļūst par Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku.  

Izdota Eiropas tautu dzejas izlase “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi…”, kuru Knuts gan atdzejojis, gan sastādījis. Par ieguldīto darbu rakstnieks saņēma Latvijas literatūras gada balvu.

Knuts saņem Barikāžu aizstāvju piemiņas zīmi.

Knuta un Intas dēls Jānis apprecas ar Inu Auziņu.

Sāk iznākt Knuta Skujenieka „Raksti” astoņos sējumos – svinīgi atklāts 1. sējums. Rakstnieks kļūst par Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedru.

Vienas no pirmajām Knuta dienām Salaspils kultūras namā Enerģētiķis. Viesos – vēl viens represēts latviešu rakstnieks Valentīns Jākobsons (1922–2005). Pasākuma telpas scenogrāfija atbilstoša lēģera noskaņām.

Iznāk Knuta dzejas izlase zviedru valodā “Bitter hand, bitter mund” (“Rūgta roka, rūgta mute”). Izlase kļūst ļoti pieprasīta un populāra. Piedzimst mazdēls Hugo.

Knuts kļūst par Salaspils Goda pilsoni.

Tiek izdots bilingvāls izdevums “Aš esu toli viešejęs” (“Es pabiju tālos ciemos”) un Knuta atdzejotais lietuviešu rakstnieka Sigita Gedas krājums “Sokrats runā ar vēju”.

Knuts saņem Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieka nozīmi. Piedzimst mazdēls Emīls. Horvātu valodā izdota kabatas formāta dzejas izlase “Pjesme”.

Tiek izdots dzejas krājums „Tagad es esmu Aleksandrs”. Publicēta Jāņa Rokpeļņa monogrāfija par Knutu Skujenieku „Smagi urbjas tinte”. Doles salā Knuts ar Intu svin 45 gadu kāzu jubileju, iedēsta dzimtas koku.

Knuts saņem Ukrainas Rakstnieku savienības un organizācijas „Ukraina-Pasaule” Goda zīmes.

Tiek izdots dzejas krājums „Mūsu dzīve nokalpotā”, kurā aptverta 90. gadu nogalē un 2000. gadu sākumā tapusī dzeja. Par krājumu rakstnieks saņem Eduarda Veidenbauma prēmiju.

Tiek publicēts pēdējais Knuta Skujenieka „Rakstu” sējums. 

Rakstnieks iegūst Baltijas Asamblejas balvu. Pēc Ulda Bērziņa, Jāņa Rokpeļņa, Pētera Brūvera un Noras Ikstenas kļūst par piekto latviešu rakstnieku, kas ieguvis šo apbalvojumu.

Zviedru valodā izdota dzejas izlase “Som ekens rot till vatten”, savukārt armēņu valodā atdzejots krājums “Tagad es esmu Aleksandrs”.

Knuts kļūst par Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieku. Bulgāru valodā izdots krājums “Корен в хоризонта” (“Sakne apvārsnī”).

Rakstnieks iegūst Literatūras gada balvu par Mūža ieguldījumu. Tiek publicēts pēdējais dzejas krājums „Nekā personīga”, kurā iekļauta 2008.-2010. gadā tapusī dzeja. Itāļu valodā izdots krājums “Tornato da un altro mondo” (“Atgriezies no citas pasaules”).

Izdota izlase “Simts”, kurā hronoloģiskā secībā apkopoti simts rakstnieka dzejoļi. Rakstnieks piedalās Salaspils novada bibliotēkas jaunās ēkas svinīgās atklāšanas pasākumā.

Izdots krājums “Poga”, kurā viens no Knuta nozīmīgākajiem un intīmākajiem dzejoļiem atdzejots 33 valodās.  

Knuts saņem Ministru kabineta balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā.

Publicēts vēstuļu krājums “Kro-Kro”, kurā apkopota Knuta un Intas korespondence lēģera gados. Izdota pēdējā apjomīgā dzejas izlase “Kā ozola saknei pēc ūdens”.

Izdota grāmata “Kārtis”, kurā apvienots Knuta Skujenieka stāstījums par ieslodzījuma laikā piedzīvotajām reālijām un lēģera biedra Bruno Javoiša skices un zīmējumi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai dāvinātās personīgās rakstnieka kolekcijas grāmatas pārceļo uz jauno bibliotēkas ēku Gaismas pilī.

Rakstnieks saņem Polijas Kultūras ministrijas medaļu „Par nopelniem poļu kultūrā”.

Salaspils kultūras namā „Enerģētiķis” tiek aizvadītas pēdējās Knuta dienas ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa līdzdalību pasākuma vadīšanā – turpmāk tradīcija turpināta citās Salaspils kultūras iestādēs.

Izdots krājums „Sēkla sniegā” itāļu valodā („Un seme nella neve”).

Gada laikā izdoti veseli 4 dzejas krājumi svešvalodās: ukraiņu valodā “Мала моя батьківщина” (“Maza mana tēvu zeme”), angļu valodā “Seed in Snow” (“Sēkla sniegā”), vācu valodā “Samen im Schnee” (“Sēkla sniegā”) un krievu valodā “Босые звезды” (“Basās zvaigznes”).

Salaspils kultūras nama „Rīgava” jaunatklātajā dārzā rakstnieks ar lielu vērienu tiek sveikts 80. jubilejā.

Piedzimst mazmeita Marta Emma.

Iznāk daļēji dokumentālā filma „Knutifikācija” (režisors – Ivars Tontegode). Latvijas Nacionālā bibliotēka publicē Knuta Skujenieka „Bibliogrāfiju”. Izdota izlase “Divreiz dzimusī dzeja”, kurā apkopoti dzejoļi, kas vēlāk dažādu latviešu komponistu interpretācijās pārtapuši mūzikā. Zviedru valodā izdots Knuta pirmais dzejas krājums – “Lyrick öch Roster” (“Lirika un balsis”).

Salaspils novada bibliotēkas darbinieces sadarbībā ar literatūrzinātnieku Arni Koroševski un fotogrāfu Kasparu Suškeviču vairākkārt ciemojas pie Knuta un Intas, lai iegūtu nepieciešamos materiālus Skujenieka multimediālās vietnes saturam. Kopumā starp 2017. un 2019. gadu tiek uzklausīti un ierakstīti Knuta un Intas stāsti vairāku stundu garumā, ieskenēti un pārfotografēti simtiem priekšmetu un attēlu.

„Knuta dienā” Salaspils novada bibliotēkas lasītavā tiek prezentēta Knuta Skujenieka multimediālā vietne. Sarīkojumā piedalās arī mūzikas žurnālists Orests Silabriedis un dziedātāja Ieva Parša.

Izdoti divi dzejas krājumi svešvalodās: angļu valodā “All I Have is Words” un igauņu valodā “Seeme lulle all” (“Sēkla sniegā”).

Knuta Skujenieka rokraksts piezīmju kladītē. Rakstnieks aktīvi līdzdarbojās multimediālās vietnes satura tapšanā; šeit redzamas Knuta skatījumā vietnē attēlojamās atdzejas kopas.

Pēc Guntara Godiņa iniciatīvas tiek atkārtoti izdots pirmais Knuta Skujenieka dzejas krājums „Lirika un balsis”, kuru pats dzejnieks ar gandarījumu nodēvējis par četrdesmit gadus senas grāmatas „klonēšanu”.