Now I am Alexander
The collection of poems “Now I am Alexander” contains poetry that was written at the turn of the century – between 1999 and 2006. Therefore, it chronologically coincides with another collection of poems, “Our Life, Served”. At this point, Skujenieks’ poetry has become more ironic – the poet looks upon many social, political and domestic phenomena.
...
strazds īrē manus bēniņus
un maksā dziedādams
tam šķiet ka lielā godā celts
es pats
mans suns
un mans nams
tad nolaižas no augstumiem
viņš mellā frakā tērpts un basām kājām
un ko vien atrod misenē
nes madāmai uz mājām
bet ja neko viņš neatrod
vienalga dzied
un godu dod
...
aiziet mana veselība
pār kalniņu dziedādama
pretī tabletes rindiņā tek
ik mīļu rītiņu ik vakariņu
...
es nederu pie skolotājiem
pie garā stipriem miesās vājiem
un pie džentlmeņiem veciem
ar staltiem stīvinātiem pleciem
es vienā partijā ar tiem
ko sauc par veciem mērkaķiem
...
savu sakāmo
izņem kopā ar protēzi
notīri
papriecājies
ieliec atpakaļ
un turi muti
...
spēlējos ar savu kāju pirkstiem
spēlējos ar citu kāju pirkstiem
tagad atkal spēlējos ar saviem